Metodika un pasniedzĒji

Lilija Kostjuka

Dzimusi 1984. gada 11. maijā Rīgā. Pēc skolas pabeigšanas studijas tika turpinātas Daugavpils universitātē, kur Lilija ieguva divas augstākās izglītības – filoloģisko un pedagoģisko.

2006. gadā tika iegūts Humanitāro zinātņu bakalaura grāds angļu filoloģijā (Diploma sērija BD C, Nr. 0140)

2011. gadā tika aizstāvēts profesionālais maģistra grāds izglītībā un iegūta Vidējās izglītības angļu un franču valodas skolotāja kvalifikācija (Diploma sērija PD F, Nr. 0875, vidējā svērtā atzīme = 9.05)

Izteic pārliecību, ka pasniedzējs nav vienkarši profesija, bet tas ir dzīves stils! Liliju var raksturot kā organizētu un smaidīgu cilvēku, un arī kā kompetentu un radošu pedagogu, kas cenšas atrast „aslēgu” katram studentam!

Par sava darba visaugstāko novērtējumu Lilija uzskata savu studentu redzamu progresu, kā arī viņu patieso vēlmi apmeklēt viņas nodarbības!

Karina Romanova

1996.gadā absolvējusi Liepājas Pedagoģijas akadēmiju, ir sertificēta angļu valodas pasniedzēja.

Angļu valodu māca jau vairāk nekā 15 gadus, ir pieredze darbā ar skolēniem, kā arī ar pieaugušo auditoriju.

Aktīvi apmeklē dažādus kursus, izglītības konferences un seminārus, lai neatpaliktu no novitātēm angļu valodas mācīšanas procesos.

Mācību procesā rada vidi, kas motivē un iedvesmo studentus mācīties angļu valodu un dod viņiem iespēju praktizēties-sazināties tikai angļu valodā ar kursa biedriem.

Svetlana ŽUKOVA

2007.gadā Svetlana absolvēja Latvijas universitāti ar angļu filoloģijas maģistra grādu. Ņemot vērā studenta individuālas iespējas, Svetlana tiecas padarīt nodarbības aizraujošas un maksimāli efektīvas.

Svetlana attiecas pie tādas pasniedzēju kategorijas, kuri neapstājas pie panākta, vienmēr uzlabojot savas mācīšanas prasmes, aktīvi piedālas semināros un konferencēs. Svetlanu dēvē par augstas klases speciālistu, tā kā viņas mērķis ne tikai labi pavadīt nodarbību, bet arī palīdzēt katram studentam apgūt angļu valodu.

MŪSU FILOZOFIJA

VALODA - TAS IR IERADUMS, PIE VIENAS JAU ESAT PIERADUŠI!!!

Nevajag īpaši pētīt un mācīties svešvalodu. Atstājiet to tiem, kas raksta par to disertācijas. Lai runātu dzimtajā valodā - Jūs taču to īpaši „nemācījāties”. Jūs klausījāties un klausījāties, jā un pieradāt pie tās.

Iegaumējiet: klausieties valodu, bet ne paskaidrojumus par to.

Pirmajā brīdī var likties, ka pieaugušam cilvēkam ar attīstītu prātu nav vērts iet atkal muļķīgu maza bērna ceļu. Pieaugušajam it kā vajadzētu apgūt likumības....Vai to Jums kāds teica skolā? Un Jūs uzreiz sākāt runāt pēc kaut kāda likuma apgūšanas? Vai tad, pajautājot Jums par latviešu valodas gramatiku un teikuma veidošanu.....-Iemācījāties? Vai pusotra gada vecumā zinājāt, ka Jūs iemācīsities runāt latviešu valodā? Piekrītiet: ne tad, ne tagad.

Nē, Jūs vienkārši pieradāt pie tās.

Atcerieties: pieauguši cilvēki, kuri sākuši dzīvot citā valstī, pēc kaut kāda laika savā runā pat iesaista vārdus un teicienus no angļu valodas. („Pāri bridžam braucām ar busu...” ) Šie cilvēki vienkārši nepaspēj vārdus pārtulkot dzimtajā valodā: daudzas reizes dzirdētās svešvalodu frāzes ir iesēdušās viņiem apziņā.

Tikai saprotiet pareizi: svešvārdu iesaistīšana savā runā nekādā gadījumā nespēj pakļaut sev visu valodu! Dažādās valodās- frāzes tiek veidotas citādāk. Piemēram, Jūs latviešu valodā sakāt: „ Es Neredzu”, bet angļi: „ Es redzu”. „Es neredzu cēloni”: „ I see no reason.”

Tas nozīmē, ka mehānisms, kuru mēs bērnībā apguvām mācoties dzimto valodu, strādā un darbojas, aicina sevi izmantot.

Nemācieties svešvalodu, bet gan PIERODIET pie tās: klausieties tajā, bet tik ilgi, cik jūs tagad dzirdat runājam latviešu valodā

Saka, ka pieaugušajam vajag izprast, kas un kā darbojas.

Tas gan būtu labi. Salīdzinot ar mazu bērnu(zīdaini), pieaugušajam ir divas lielas priekšrocības: tam var kaut ko paskaidrot, viņš var redzēt uzrakstītu dzirdēto tekstu.

Taču svarīgi nelikt ratus zirgam priekšpusē: paskaidrot kaut ko pirms pašas valodas apguves. Mūsu valstī parasti tikai paskaidro likumus, uzbūvi, runas daļas, bet iedziļināties valodā tā, lai to atklausītos, pierastu un sākt runāt, tas ir kaut kas jauns un nebijis.

Piedāvājam „ienirt” valodā, kurā tiešām runā daudz cilvēku. Pasniedzējam jāprot rīkoties tā, lai Jums „pieliptu” gan pareiza izruna, gan izpratne, kā arī pareiza valoda.

Kopumā, lai iemācītos peldēt- vajag līst ūdenī.

KĀ peldēt- Jums to parādīs treneris. Bet ne teorētiski, ne krastā, bet gan ūdenī.

Starp citu, par treneriem.

Liekas, ka viņi visi dara vienu un to pašu: māca Jūs. Piemēram, sēņot. Bet viens var tikai nejauši uzdurties sēnei: „ O! Ir viena!”

Cits, kurš tik labi nepārzin paņēmienus, liek Jums pārmeklēt VISU mežu- un tad, ja jums ir daudz laika, protams, daudzas sēnes būs jūsējās.

Bet trešais jums iemācīs pazīmes, pēc kurām var noteikt labas sēņošanas vietas. Un jūs, tērējot minimāli laiku, iegūsiet maksimālo ražu.